Sveicināti. Tā kā vairākas tēmas būs par dažādiem tuksnešiem , tad nevarēju pa vidu iespraust krabja vientuļnieka dzīvi. Kaut kas līdzīgs tuksnešiem un arī baigi skaisti. Viņi dzīvo Malāzijas un Austrālijas pludmalēs, viņu mājas ir dziļas alas ko paši izrok. Miljoniem gadu evolūcijas viņiem deva ideju par to kājāpārvieto smiltis pie alu būvēšanas. Alā viņi izveido smilšū bumbiņas , kuras pēc tam ripina uz augšu ārā no alas, 2-3 bumbiņām vienlaicīgi. Kā rezultātā viņu izveidotās bumbiņas pludmalē veido neiedomājamus ksatus un peizāžas.
Noslēpumainas struktūtas smilšainajā pludmalē.
Krabji veido gandrīz ideālas smilšu sfēras.
Darbs tikai sācies.
Jau kārtīgi pastrādāts.
Katrs krabis veido savu galaktiku , kas sastāv pat no vairākiem simts zvaigžņu.
Te jau ir apvienojušās vairākas galaktikas.
Vakarā uznākot paisuma viļņiem visas krabju galaktikas zūd, bet uznākot bēgumam visa galaktikas veidošana atsākas no sākuma.
Vienreizēji skati un vienreizējs darbs, ko tik tie mazīe kustoņi nepadara un ar baigo tā teikt precizitāti un māku.
Viss plūst, viss mainās... Tieši tā var
aprakstīt vienu no visvairāk apbrīnojamo vietām uz mūsu planētas. Katrs brīdis
ir neatkārtojams : apkārtējā aina nav statiska – tā ir patstāvīgā kustībā,
mainās kā kaleidoskops..... Tas ir Lençois Maranhenses nacionālais parks, Brazīlijā,
kura galvenā vērība ir sniega baltās kāpas, augstumā līdz 40m un apbrīnojami
skaisti saldūdens ezeri ar dzidri tīru ūdeni.
Smilšu kāpas stiepjas 70 km, kas aizņem ap 1000
kv.m. Viņus radīja vējš pūšot no okeāna. A Skaidrie ezeri ir lietus sezonas
rezultāts.
Nokrišņi šeit ir trīssimt reizes vairāk nekā
Sahāras tuksnesī. Kas arī sakrājas starp baltām kāpām, veidojot diezgan
pārsteidzošu kombināciju – zili un zaļie ezeri uz balto smilša fona.
Lietus sezona ne tikai dāvā kāpām kristāldzidros
ezerus, bet arī rada tajos dzīvību. Pie ezeriem atlido putni, ezeros brīnumainā
kārtā parādās dažādu krāsu zivtiņas un garneles, atdzīvojas mangrovju audzes
kuros dzīvo brieži, kaimani, zeltainie zaķu un milzīgi krabji.
Bet sausā sezonas laikā – no decembra līdz
martam – kad karstums sasniedz 36 grādus, ezeri daļēji izžūst, bet daudzi
vispār pazūd – kopā ar saviem iemītniekiem. Starp citu, tas ir vēl viens šī
parka noslēpums, kur pazūd sausuma sezonā un no kurienes parādās ar lietus
sezona sākšanos daudzi ezera iemītnieki.
Stiprais vējš dzen smilšu kāpas kopā ar skaistām
lagūnām, neļaujot viņiem ne uz mirkli apstāties. Bet redzot šo brīnumu kaut
reiz gribas iesaukties (nezinu kā latviski to izteikt, bet man vieglāk un pēc
nozīmes labāk skanētu krieviski) : “Остановись, мгновенье, ты прекрасно!”
Apsveicu visus , protams tos kas bija draugos ar slaveno ZX Spectrum, 23,aprilī bija dzimšanas diena. Šajā dienā, pirms 30 gadiem, tika izveidots viens no slavenākajiem personālajiem datoriem - ZX Spectrum.
Tiem kas nezina - tas bija 8-bitu mājas dators, ko 1982. gada 23. aprīlī plašajā pasaulē laida Britu kompānija ar nosaukumu Sinclair Research Ltd. Tas nebija no jauna izgudrots modelis, bet gan veiksmīgs iepriekšējā modeļa ZX 81 turpinājums. Un veiksmīgs tāpēc, ka tas tika pārdots 5 miljonu vienībās visā pasaulē un tas arī bija pirmais plaša patēriņa dators Lielbritānijā. Galvenā atšķirībā no saviem priekštečiem bija tāda, ka šis modelis spēja attēlot 16 krāsu toņus, nevis tikai divas krāsas - melnu un baltu. Un pateicoties šai īpašībai, ZX ieguva nosaukumu Spectrum. Savādāk tā nosaukums bija plānots kā ZX 82.
ZX datori tika veidoti tāpēc, lai plašākas jauniešu masas ieinteresētu ar programmēšanu un palielinātu Lielbritānijas programmētāju potenciālu. Bet, līdzīgi kā mūsdienās, šo datoru sāka izmantot spēļu radīšanai un to spēlēšanai. Bet, turpinot runāt par ZX Spectrum, tad visu šo brīnumu darbināja Zilog Z80 procesors ar 3.5 MHz frekvenci. Šim modelim bija 16 KB ROM un vai nu 16 KB, vai nu 48 KB RAM. Vēlāk tika izlaisti arī modeļi ar 128 KB RAM.
Tajos laikos šo datoru varēja slēgt pie televizora un TV izmantot monitora veidā. Teksta ievadei un attēlošanai bija paredzētas 32 kolonnas un 24 rindas un 16 dažādu krāsu toņu (8 krāsas, ieskaitot melno krāsu un katrai krāsai divu veidu spilgtums) . Bilžu jeb grafikas izmērs bija 256x192 un arī varēja izmantot visas krāsu paleti, līdzīgi kā tekstam. Sākotnēji kā datu glabātuve tika izmantota audiokaste (parasts kasešu atskaņotājs ar vadu tika pievienots
pie datora), bet vēlākos modeļos jau bija pieejamas arī iebūvētas diskešu iekārtas. Skaņu spējaizdotpats dators ar pīkstienu palīdzību.
Kā programmēšanas valoda tika izmantota Sinclair BASIC un tā interpretators jau atradās paša datora ROM. Lai programmēšana būtu ātrāka, liela daļa komandu jau bija iekodētas taustiņos.
Karstums un skats plešas kilometriem smilšu, akmeņu un peizāža, kas atgādina mēness plašumus – viss tas asociējas ar tuksnesi.
Nezinu kā jums, bet man ļoti patīk tuksnesis. Vienreizējas sajūtas sēdi karstās smiltīs zem spilgti dzeltenās un karstās saules un tik pa laikam tver mazliet vēsu vēja pieskārienus un dzirdi kā smilšu graudiņi krikšķ trinoties vienam ar otru ko pārvieto šis maigais vēja pūtiens. Un tikai tur tu saproti, ka visdārgākais uz pasaules ir pat dažas ūdens piles (vārdu sakot taupiet ūdeni, grieziet krānus kārtīgi ciet, lai pēc tam kad nokļūsiet tuksnesī nepažēlotu, ka nesaudzīgi ar ūdeni apejaties!). Un protams kā tad bez teiciena : suņi rej, bet karvāna iet tālāk. Dziesmiņa krievu valodā ar karavāna skatiem.
Laikam jau viss pateicoties Frank Herbert grāmatu sērijai “DUNE”. Kaut arī šie stāsti ir par nākotni un to dzīvi uz citas planētas, bet tuksnesis ir tuksnesis!
Par šo tēmu ir pat uzfilmētas filmas
un pat izveidotas spēles.
Esmu pabijis tikai vienā no viņiem jo mūsu pasaule ir brīnumaini dažāda un ne visi tuksneši ir vienādi. Katram no šiem skaistajiem tuksnešiem piemīt sava unikāla atmosfēra un skaisto izskatu, kas dažreiz atgādina ainavu no citas planētas (labi skan un cilvēki tā vienmēr saka tas jau nekas, ka nekad uz citām planētām nav būts). Izejot cauri vairākiem rakstiem mūsu visu plašajā inetā piefiksēju ka ir deviņi neatkārtojami skaisti tuksneši, kurus laiku gaitā par katru pastāstīšu.
Kā jau parasti ložņājot pa mūsu plašo googles mammu uzgāju video rullītim. Divi lācēni guļ it kā jau nekas īpašs, bet tā skaņa ko izdod super :) atgādina kā sen atpakaļ manam krustēvam bija zapītis tad arī tā kurbulēja kamēr aķītis nosēdas kā šeit skaņa :)
Esmu pārliecināts, ka šis tomāts patiks dārzniekiem kam patīk eksperimentēt. Šim hibrīdam ir baigā augšanas enerģija, var pat saukt viņu par tomāta koku. Protams tas viss ir iespējams ja esat tehniski nodrošināts , piem., liela apsildāmā siltumnīca jo šī koka vainags sasiedz 40-50 kv.metru, optimālais dzīves ilgums 1,5 gadu. Protams, var jau ilgāk, bet paliek arvien grūtāk kopt.
Es varu iedomāties cik no viena tāda koka tomātus salasītu !!! Tomātu plānu izpildītu visās jomās: sālītu, marinētu, žāvētu un ievārījumus savārītu :)
Paklausījos vienu otru dziesmu, ko piedāvā eiropiskās valstis. Nu ko lai saku, vārdu sakot kaut kāds murgs.
Teiksim Krievija, piedodiet, bet man laikam to nesaprast nu vienkārši galīgi garām. Vai, tiešām šai lielajai un plašai valstij neatradās nekas piemērotāks šim pasākumam. Pārskrienot pa RU-netu un palasot komentārus izrādās, ka lielākais daudzums ir tādās pašās domās kā es. It sevišķi uzjautrināja pāris komentāru : “Кто то хоть слово понял из того что они пели?” , “Теперь главное что бы дожили” .....
Protams, noskatījos arī ko piedāvā Latvija, piedodiet, bet tāds pats secinājums. Nu galīgi garām, es nesaprotu kas viņus izvēlās un kā tādu marasmu var laist ārā pasaulē.....
Visu cieņu un kas man tiešām patika ir dziesma ar ko piedāvāja Polija. Cepuri nost, patīkami klausīties. Bet diemžēl Polija pati izstājās no konkursa, ļoti žēl. Lūk info : "Польша отказалась от участия на конкурсе из-за загруженности телеэфира. Местная телерадиокомпания собирается акцентировать внимание на трансляции Летних Олимпийских игр и чемпионата Европы по футболу Евро-2012. Европейский вещательный союз предложил Польше помощь с телетрансляцией и финансированием, но 17 января 2012 местная телерадиокомпания окончательно подтвердила отказ."
Protams gaumes ir dažādas , tāpēc tas viss ir mans uzskats IMHO.
Laikam jau drīz pienāks laiks un šī pamācība noderēs! Patiesībā nekā sarežģīta jau nav, ņemam lielu polietilēna maisu un meklējam vietu, kur ir gāzes noplūde, piepildam un stiepjam mājās! Pēc tam ar kompresoru pārsūknējam balonā un tadā kādu laiku gatavojam vai sildamies na haljavu.
Vienmēr līdzi savs burgerītis, uzsildam, atveram un ņama ņama. Neesmu es šā ēdiena cienītājs, bet kam garšo tad ņem vērā tavā plauktiņā jābūt tādam !!!
.JPG)
