"Azūra krasts. Lavandas smarža, absinta garša." 5.diena no 8.

   22.augusts. Kā parasti brokastis trīs Francijas pamatiedzīvotāju apkalpē. Prātīgi sapošamies un gaidam lejā, kamēr visi savācās. Dodamies iepazīt Kannas (Cannes). No sākuma apmeklējām Kannas tirgu - Forville.

 Augļi vienkārši super, skaisti, smaržīgi un ļoti garšīgi. Pie mums tomēr augļiem nav tāda aromāta..... Protams pirmkārt noprovējām vīnogas nu tas ir kaut kas, saldas un patīkama garša. Tika nogaršoti ari citi augļi un dažādas olīvu pastas.

 Pēc tirgus devāmies cauri pilsētai uz pludmales pusi. Tur atrodas slavenais Kannas festivālu pils un protams zvaigžņu aleja. Ejot pa aleju manījām daudzu slavenību ne tikai roku, pēdu nospiedumus, bet arī citu ķermeņu apaļumus.

Tā festivālu pils izskatās svinīgās dienās(bilde no ineta).

 Ik viens var iejusties dažādās lomās, piemēram, padomāt kur un ar ko tas spēks atrodas....

 Bija jau iespējas justies visdažādāko filmu sižetos, bet tā kā sens Sar Wars fans......

 Pastaigājot un papriecājoties ir brīvais laiks un protams kā lai to neizmanto esošā pludmalē.

 Trakums, pēdas deg visu laiku ierakos, bet galva salst uhhh pats nezinu kā ir labi....

Pāris stundiņas pavārtījāmies nolēmām pietiek un tā bija laba, bet doma ar aizkavēšanos, kāpēc uzzināsiet vēlāk. Atgriezāmies uz istabu, protams noskalojamies dušā jo ūdens ļoti sāļš un jūtu ka pārklājies ar sāli :) un ne visai patīkama sajūta. Atpūtušies un atdzisuši zem kondiškas dodamies pastaigāt pa pilsētu, jo nākot atpakaļ biju pamanījis vienu kafejnīcu kur apmeklētājiem nesa paplātes ar krabjiem. Jo cerības bija šajā ceļojumā nogaršot un kā lai to palaiž garām. Un tadāaa atradu, oža tak strādā uz tādām lietām....

   Apsēžamies pie galdiņa pienāk oficiants un nu sākās, kā lai tam "varžu rijējam" ieskaidro ko gribam. 

   Nu re tēma par vardēm pavisam aizmirsu. Iepriekšējā dienā bijām nodomājuši vakarā brīvā laikā aiziet uz kādu kafejnīcu un katrs paņems kaut ko ko gribētu. Man protams krabi, Jūlijai bija cerības uz varžu kājiņām. Pa dienu kārtējā pārbraucienā tika kratināta gide un iedots blociņš lai uzraksta kā ir varžu kājiņas. Gide teica, ka viņa zin kur gatavo un vakarā kad būs brīvais laiks apstāstīs kā atrast. Pienāca vakars, gide apstāstīja uz kartes atzīmējām. Dodamies tur, ieradāmies pēc visām pazīmēm, prasām un rādam blociņu ar tekstu par varžu kājiņām. Oficiante izbolīja tādas acis un ar šķību ģīmi nopūtās, ka nē te tādu negatavo un viss mūsu plāns sabruka. Apsēdāmies un paņēmām frī kartupeļus ar kaut kādu gaļu.

   Bet nu turpināšu šodienas tēmu.Pēc īsas pārrunas viņš man rāda žestu ko es sauktu "šas margala vikaļu" un ar otru roku sauc sev līdzi. Nu labi pierunāji, ejam līdz. Pieved pie garas letes un ar žestu "vooot" rāda. Skatamies, nu re te ir i austeres, mīdijas un citi gliemeži, krabji, krevetes, langusti ......... un katras pa vairākiem izmēriem. Rādi kurus izmēru un daudzumu gribi.

Iepatikās arī šie gliemezīši, bet viņš rāda nē tos mēs dodam uzkodām tāpat .

 Kamēr šmorē atnes mazos gliemezīšus.

Mazliet paķibināmies un tadāaa mūsu izvēles klāt.

 Te jau izskatās : un tas ir viss ? Te pirmo reizi dzēru kolu ar citrona šķēli, vēl nekād tādu salikumu neesmu manījis.

 Ņama ņama ...

 Uhh cik ietilpīgs process.

 Un te rēķins....... mierinājums bija nu ne jau katru dienu Francijā ar jūras veltīm našķojamies un vēl pie tam svaigiem.

 Atgriezāmies istabiņā, pagulējām vēsumiņā jo laukā kā parasti +34. Vakars klāt , saule norietējusi nu varētu iet pastaigāt pa vakara pilsētu. Bijām kaut kādā kalnā uzkāpuši , kur bija kaut kāds nocietinājums . Uzrakstus neatradu, tāpēc nevaru pateikt, kas tas bija, bet ķīniešu gan tur bija vairāki bariņi. Vot tūristi. Atgriezāmies pilsētas centrā. Varētu kaut ko apēst, bet atkal skaidrot ko gribi... Bet minos ka kaut kur manīju tādu lietu, ka pie ieejas bija izkarinātas ēdienu bildes. Ejam meklēt un atradām. Jā pie kafejnīcas ieejas izkarinātas ēdienu bildes ar cenām. Un taisni atbrīvojās vieta un mums piedāvā tur apsēsties. Sēžam vērojam bildes un mēģinām izvēlēties. Atnāk pieņemt pasūtījumu un mēs katrs rādam uz savu bildi ko vēlamies!!! Re ku var manīt blakus Jūlijai viena ēdiena bildi no sāna. Un uz galda ko mēs pasūtījām un protams uzdzert sauso vīnu , kuru jau nes pēc Jūlijas izskata!!!

Jauki paēdām un devāmies uz viesnīcu un nu jautrības sākās. Bet tas jau rīt !!!

turpinājums sekos.....