Pirmais apskates objekts.
Pihticas Dievmātes aizmigšanas sieviešu klosteris ir vienīgais pareizticīgo klosteris Igaunijā, kas aizvien darbojas. Klostera arhitektūras ansamblis ietver iespaidīgu baznīcu ar pieciem kupoliem, koka namus mūķenēm, skolu, māju veciem cilvēkiem un hospitāli, telpas svētceļotājiem, kapsētu un svēto avotu, kuram tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības. Apskati jebkurā gadalaikā var noslēgt ar peldi dziedējošā, mistiskā avota ūdeņos.
Mūķene atnākusi pie svētā avota pēc ūdens.
Pēc tam pa ceļš ved gar Peipusa ezeru un protams apmeklējam vecticībniekus, kuri dzīvo unikālos, izstieptos ciematos pie Peipusa ezera, un atdalījās no krievu pareizticīgo baznīcas, kad tā kļuva “pārāk moderna”.Pirmie vecticībnieki Igaunijā ieradās 17.gs. beigās, bēgot no Krievijas valdības vajāšanas. Vecticībnieki šeit, tāpat kā Krievijā, tika saukti par raskoļņikiem un vēlāk kļuva pazīstami kā sīpolu-krievi. Viņi paši izvēlas sevi dēvēt par laiku vecticībniekiem (starovery). Vecticībnieki pazīstami ne tikai kā smagā darbā rūdīti, izveicīgi zvejnieki un celtnieki, bet arī (vai pat īpaši) kā sīpolu audzētāji. Jauni laiki Igaunijas vecticībniekiem sākās 20. gadsimta 90.gados, kad tika atjaunota Igaunijas Savienības vecticībnieku kopiena. Šodien pastāv 11 draudzes ar aptuveni 15 000 biedriem. Vecticībniekus viegli atšķirt no citiem Igaunijas krieviem to unikālo tradīciju un reliģijas dēļ. Piemēram, pārmetot krustu, viņi izmanto divus pirkstus, bet pareizticīgie izmanto trīs. Viņi turpina izmantot svēto rakstu senos tulkojumus un neatzīst polifoniju dziesmās. Vecticībnieki izmanto tikai bizantiešu vecā stila ikonogrāfiju, un izpilda virkni klanīšanās un pazemošanās rituālu dievkalpojumu laikā, kas ilgst vairākas stundas. Daži no striktākajiem vecticībniekiem uzskata bārdas skūšanu par grēku un aizliedz smēķēšanu un kafijas dzeršanu. Gandrīz visi Peipusa vecticībnieki ir radinieki, kaimiņi vai paziņas, jo jauktas laulības notiek reti. Viņi krasi nošķir "pašu" un "svešos" cilvēkus. Ne tikai igauņi, bet arī pareizticīgie krievi un ateisti ir svešinieki. Ja interesē vecticībnieku vēsture un tradīcijas, noteikti apmeklējiet muzeju Kolkja ciematā Peipusa ezera krastā, kur redzēsiet tradicionālo apģērbu, amatniecības un darbarīkus, sadzīves priekšmetus un vecticībnieku reliģiskos piederumus - un neaizmirstiet paēst kādā no vietējiem zivju un sīpolu restorāniem. Jūs pat varat piedalīties dievkalpojumos, bet tad gan, lūdzu, ievērojiet divas lietas: baznīcas telpās vīrieši un sievietes sēž šķirti, un sievietēm jānosedz mati.
Kā cilvēki ir laipni un atsaucīgi, bet pirmie neuzsāk sarunu. Ja esiet ciemos apdomājiet savas rīcības, piemēram, ja vēlaties padzerties būtu vēlams ar savu trauku : krūzi vai pudelīti kur ieliet ūdeni... jo savus traukus viņi nedod jo katram ir savs viens komplekts un ja arī iedos savu krūzi tad pēc jums šo krūzi vairs nelietos, jums nemanot tiks izmesta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru