Diena pa dienai....: "Azūra krasts. Lavandas smarža, absinta garša." 6.diena no 8.

Kā jau pabeidzu, jauku paēduši un laiku pavadījuši vēlu vakarā atgriežamies viesnīcā. Ieejam iekšā, bet tur tumšs tik pie viesmīļa deg kaut kāds prožektors un no sākuma nesapratu, kas notiek jo kaut kās ne tā. Paskatos uz leju, visa grāda mitra, paklāji pilnīgi šņakst no ūdens un no griestiem visur kur ir iebūvētās lampas kā no ūdenskrituma tek ūdens. Saimnieks saķēris galvu skraida apkārt. Paņemam atslēgas un ejam augšā. Visi paklāji visos stāvos mitri pa trepēm tek ūdens kā kalna strauts. Ieejam numurā, bet jā gaismas nav, elektrība atslēgta. Bet mani ka kaut kas sarkans spīd, ahāaa TV . Ieslēdzam un tad TV gaismā dzīvojam. Ūdens tekot pa lampām laikam izsita visu apgaismojumu, bet rozetes strādā !!! Labi iztiksim bez gaismas. Bet paga ja jau ūdens tek un laikam santehniķi izsauks un lai taisīt atslēgs ūdeni.... Kā jau parasti pie mums pierasts, dodos uz vannas istabu un korķēju vannu ciet leju ūdeni. Nu mazliet paspēju, atslēdza. Droši līdz rītam neko nedarīs, bet vismaz ūdens tualetei būs. Nakts bija drausmīga, kondišķa laikam jau kopā ar apgaismojumu saslēgta jo nestrādāja. Traka nakts, protams nav jau kā dienā, bet savi +28 bija. Vismaz Jūlija pēc pastaigas uzreiz aizmiga, tad pa kluso mitrināju vienu palagu un apsedzu vismaz kāds vēsumiņš kaut uz neilgu laiku, kā nekā +28... Doma bija viena, kaut ātrāk rīts pienāktu.

Beidzot pienāca 23,augusta rīts. Brokastis protams sausā, kafiju ar tēju neuzvārīt.....Labi ka pašiem ir pudeles ar dzeramo ūdeni. Savācās tauta fiksi, šī bija pēdējā nakts un ar tādu pārsteigumu. Sievietes forši izskatījās nemazgātiem matiem un nomocītas !!! Dažiem nepaveicās, ūdens gāja caur viņu istabām un viss kas bija istabā samirka, pilnīgi viss. Varu iedomāties kāds pārsteigums bija, ka vakarā atgriežas a istaba pludo un viss kas ir slapjš izņemot to kas pašiem bija virsū....Sakāpām autobusā un braucam uz pilsētiņu Menton.

Mentona atrodas Francijas dienvidu piekrastē, Franču rivjērā, netālu no Monako un Itālijas robežas. Neskatoties uz nenoliedzamo pievilcību, pilsēta nav tūristu pārbāzta. Mentonā ir ideāls mikroklimats – saulaino piekrasti (316 saulainas dienas gadā) no vējiem pasargā kalnu ieloks. Patīkamais vidusjūras klimats ir ideāls arī citronu audzēšanai, kuru dārzi ieskauj šo piekrastes pilsētu. Katru gadu februārī tiek svinēts Citronu festivāls (Fête du Citron). Iecienītākais skats uz pilsētu protams ir no jūras uz Pepina pakalna virsotnē celto vecpilsētu ar krāsainām viduslaiku mājām, šaurām ieliņām. Pilsētas pirmsākumi sniedzas tālajā 13. gs., kad zemi šeit iegādājās Puypin ģimene. Viņu celtā pils aizsāka pilsētas izveidošanās. 1346. gadā pilsētu ieguva Grimaldi no Monako, bet 1848. gadā pilsēta pasludināja neatkarību un nonāca Sardīnija karaļa aizsardzībā. Francijas sastāvā Mentona ir kopš 1860. gada.

Iebraucot pilsētiņā autobuss apstājā un uz priekšu netiek, jo viens darbinieks uz ielas cementē lūku ciet !!!

Var teikt kārtējā piejūras maza pilsētiņa ar senām celtnēm.

Bildē tā neizskatās, bet paskats interesants, guli pludmalē sauļojies, plunčājies un virs pilsētiņas mākoņi lidinās ap kalniem.

Pasauļojāmies un dodamies tālāk, ceļā uz mājām. Braucam ārā no Mentonas. Jātiek uz bāņa lūk tur augšā !

Skats no tilta, kur tiko bijām lejā.

Mentona no augstuma.

Kā jau parasti , visādas ēkas kalnu galā, skaisti, laikam ar laiku pierod tādā vietā dzīvot.

Citronu dārzi.

Ik pa laikam tunelis caur kalnu un tik pēc brīža pamanam pēc nosaukumiem ka esam jau Itālijā.

Vasarā sauss, bet pavasaros kad sniegi kūst tad te tek spēcīgas upes.

Itāļi neatpaliek arī kaut ko audzē.

Bet citi tai laikā golfu gaiņā.

Kapi, vienkārši, bet tai pat nepierasti mums.

Tomātu lauki, laiks ražu vākt.

Vakara pusē ieradāmies Itālijas nelielā ciematā, pārnakšņot. Viesnīca "Nouvo sole" vienkārši apbrīnojama, priekš ciemata. Saņēmām atslēgas un dodoties uz istabiņu mums paziņoja ka blakus ir leilveikals ja vēlas ko vakariņām jāpasteidzas jo pēc min 20 veras ciet.

Ātri aizstiepām somas līdz istabai un devāmies uz veikalu. Veikals ar iespaidīgs. Nu nezinu kam ciematā tāds veikals. Līdz slēgšanai palika min 10, pa skaļruņiem cik sapratu brīdina ka drīz veras ciet un lūdz pircējus pasteigties. Bet kā lai tādu veikalu izskrien pa fiksu. Tur prātīgi pastaigājot pa dienu visu neapskatīt.