Dzeloņcūka.

        Nezinu kā tas viss notiek vai nu pats no sevis vai kāda saistība, bet sākums ir tāds. Tā kā man ir tieksme šad tad uzraut kādu referātiņu vai kādu rakstiņu pēc pasūtījuma, bet tikai ja man tā tēma ieinteresē. Vairs nav tāda tieksme rakstīt par visu ko pasūta jo no vienas puses vienkāršas tēmas neaizrauj, kuras jau sāk atkārtoties un kuras var internetā bez problēmas sameklēt un paveikt ar copy – paste palīdzību. Un tā prasība bija šo to par dzeloņcūku. 

         It kā jau ne kas tāds īpašs un nebūtu nekas interesants, bet mazliet palasot, diemžēl latviešu valodā par šo dzīvnieciņu maz info var sadabūt uz sitiena, uzzināju tādu lietu kas mani ieinteresēja un kā dēļ arī raksts tapa. Un tā izrādās, ka dzeloņcūkai ir tāda pati temperatūra kā cilvēkam 36,6! Kaut kas vienreizējs!!!

Par godu šim adatainim , tad biki par viņu : dzeloņcūkas ir vieni no lielākajiem pasaules grauzējiem. Ķermeņa garums ir no 38 līdz 90 cm, svars ir no 2-3 kg un līdz 27 kg. Mugura, sānus un asti klāj adatas. Viņi ir brūngani un adatas ir melnas ar baltām strīpām. Dzeloņcūkas ir sastopamas Āfrikā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Āzijā. To visspilgtākā pazīme, kurai par godu dzeloņcūkas ieguvušas arī savu nosaukumu, ir asās adatas uz muguras un galvas. Tās pasargā zvēru no uzbrucējiem. Slavenie dzeloņi īstenībā ir spalvas, pārklātas ar biezu keratīna slāni. 

Vidēji dzeloņcūku klāj ap 30 000 dzeloņu, kas uzbrukuma gadījumā viegli atdalās no zvēra un paliek uzbrucēja ādā. Nezinu kur šo suņu saimnieki skatījās, viņus iemest berdrē kopā ar dzeloņcūku....

Adatām ir asi gali un plēkšņaina struktūra, tādēļ tās ir grūti un nepatīkami izvelkamas no uzbrucēja ādas. Dzeloņcūka var adatas arī nokratīt, bet nevar tās izšaut kā bultas kā rāda multenēs :) Adatu garums atsevišķu apakš sugu pārstāvjiem (piemēram, Āfrikas cekulainajai dzeloņcūkai) var sasniegt pat 30 cm.

 Pēc dabas šie zvēriņi ir miermīlīgi augēdāji.  Dzeloņcūkām patīk arī sāļa garša. Šie zvēri ir manāmi arī cilvēku dzīvesvietu tuvumā, laizot visas iespējamās lietas, kurām ir sāļa virsma, tai skaitā rokturus, apavus un apģērbu. 

Dzeloņcūkas liekas lēnīgi un masīvi zvēri, bet Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas iemītnieces labprāt rāpjas kokos, lai tur atrastu ko graužamu. Dažām apakš sugu pārstāvēm pat ir tvērēj astes, kas tām palīdz kāpelēšanā pa zariem.

Jaunajai māmiņai parasti ir 1-4 mazuļi. To dzeloņi sākumā ir mīksti un sacietē dažu dienu laikā. Mazulis ir gatavs uzsākt patstāvīgu dzīvi bez mammas gādības apmēram divu mēnešu vecumā.

Bet kādi tik šo adataiņu sugu nav :)!!!!!!

       Jauks video, kur adatainis uzvedās kā mazs šunelis!

Масленица.

   Nevaru uz sitiena iztulkot šo pasākumu, bet var būt nemaz tāda tulkojuma nav !? Vārdu sakot notiek ziemas pavadīšana un pavasara sagaidīšana. Un notiek pārēšanās ar pankūkām !!!! Ja vēl nepaspējāt nav liela bēda var jau visu vēl panākt un pankūkas vienmēr būs cieņā !!!

Valodu dažādība.

Šodien satiku sava paziņu no Latgales. Nu ziniet sarakstīties ir vieglāk!!!! Pa brīžam jau domu var uztvert ko saka, bet kad sāk bērt tad ko no tā čangaļa sapratīs. Tas ir kaut kas unikāls un tai pat laikā jautrs pasākums.

Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis. Valodas galvenā funkcija ir saziņa -  informācijas un domu apmaiņa. Izmantojot valodu, mēs domājam un iegūstam informāciju (lasām grāmatas, skatāmies filmas, klausāmies radio). Tā ir valodas domāšanas un informācijas iegūšanas funkcija. Izmantojot valodu, mēs nosaucam priekšmetus, darbības, parādības un pazīmes konkrētā vārdā. Tā ir valodas nosaucošā funkcija. Ar valodu var paust emocijas: prieku, sarūgtinājumu, pārdzīvojumu. Tā ir valodas emocionālā funkcija.

Visvairāk runātā pasaules valoda ir mandarīnu (ķīniešu) valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no ķīnas iedzīvotājiem.

 Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – mandarīnu (ķīniešu), angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju - indonēziešu, franču, vācu, urdu.

 Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.

 Pasaulē ir 6500 (41,806 ) dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.

 Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā. 

 Lielākā daļa Eiropas valodu pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.

 Sanskrits, avestas valoda un senslāvu valoda nekad nav bijušas par saziņas līdzekli sabiedrībā. Tas ir literatūras, kultūras un reliģijas valodas.

 Rakstu valoda ar visilgāko nepārtraukto vēsturi ir ēģiptiešu valoda.

 Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu” it kā tie būtu lamu vārdi.

 Ziemeļamerikas indiāņu odžibve (čipeva) valodā darbības vārdam ir 12 000  formu.

 Ziemeļamerikas indiāņu tillamūk valodā vārdam var būt visvairāk priedēkļu -  30.

 Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g.p.m.ē. 

 Valodas atšķiras arī pēc rakstības virziena – no kreisās uz labo, no labās uz kreiso, no augšas uz leju, no apakšas uz augšu.

 Tabasaranu valodā (Dagestāna)  ir visvairāk lietvārda locījumu -  48.

 Visvairāk līdzskaņu fonēmu ir ubihu valodā - 80-85, vismazāk - Rotokas salas iedzīvotāju valodā -  6. 

 Visvairāk patskaņu fonēmu ir sedangu (Vjetnama) valodā -  55.

 Visizplatītākais uzvārds pasaulē ir ķīniešu vārds Čang (Čaņ). Pasaulē ir vismaz 75 miljoni čangu.  

 Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Tā ir dzimtā valoda apmēram 150 000 cilvēku, galvenokārt Latvijā. Lielākās latgaliešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir Krievijā. Latgaliešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai.

Būsim draudzīgi un cienīsim citu valodas jo katra valoda savā ziņā ir unikāla.

Palangos stinta 2012.

   Sveicināti! Kā agrāk rakstīju un aicināju uz svētkiem tad tie, kas bija malači, kas ne skatās ko palaida garām!!! Visu cieņu lietuviešiem par jauko pasākumu. Nu ko lai saka nu prot viņi pasākumus taisīt. Ja padomā galīgais sviests pie mums stintes ķeras un kaimiņi lietuvieši bariem brauc pie mums viņas ķert un viņi svin stintes svētkus, bet mēs paši kam šis process notiek it ne kā. Nu, protams, kam mums to vajag, lai cilvēki pa daudz nepriecājas tāpat jau būs labi. Nu nesaprotu, kur skatās un par ko domā mūsu pilsētas, Liepājas, kultūras un izklaides pārstāvji. Da nekas aizbrauksim pie kaimiņiem pasvinēt..... Labi nav jau ko muti karsēt, piedāvāju pastīties mazliet foto reportāžu no stintes svētkiem Palangā .

 
Zivju zupa 5Lt, ceptas stintes 10Lt.

Vītiņu pļavas.

   Ar kolēģi bijām izbraukuši apsekot objektu un mūsu ceļš veda gar “Vītiņu pļavas”. Protams, apkārt sniegs un viss ir balts, bet vasarā būtu daudz jaukāki un skaistāki. Tas atrodas Liepājas ezera otrajā pusē domāju, ka nesastāda lielas grūtības inetā sameklēt ja nav zinām ceļš un varu pačukstēt kas var arī konkrētāk izstāstīt jo jau tur ir bijis !!!

   Un pa ziemu patīkami tur būt !!!