Tuksnesis - Lençois Maranhenses.

   Viss plūst, viss mainās... Tieši tā var aprakstīt vienu no visvairāk apbrīnojamo vietām uz mūsu planētas. Katrs brīdis ir neatkārtojams : apkārtējā aina nav statiska – tā ir patstāvīgā kustībā, mainās kā kaleidoskops..... Tas ir Lençois Maranhenses nacionālais parks, Brazīlijā, kura galvenā vērība ir sniega baltās kāpas, augstumā līdz 40m un apbrīnojami skaisti saldūdens ezeri ar dzidri tīru ūdeni.

   Smilšu kāpas stiepjas 70 km, kas aizņem ap 1000 kv.m. Viņus radīja vējš pūšot no okeāna. A Skaidrie ezeri ir lietus sezonas rezultāts.

   Nokrišņi šeit ir trīssimt reizes vairāk nekā Sahāras tuksnesī. Kas arī sakrājas starp baltām kāpām, veidojot diezgan pārsteidzošu kombināciju – zili un zaļie ezeri uz balto smilša fona.

   Lietus sezona ne tikai dāvā kāpām kristāldzidros ezerus, bet arī rada tajos dzīvību. Pie ezeriem atlido putni, ezeros brīnumainā kārtā parādās dažādu krāsu zivtiņas un garneles, atdzīvojas mangrovju audzes kuros dzīvo brieži, kaimani, zeltainie zaķu un milzīgi krabji.

   Bet sausā sezonas laikā – no decembra līdz martam – kad karstums sasniedz 36 grādus, ezeri daļēji izžūst, bet daudzi vispār pazūd – kopā ar saviem iemītniekiem. Starp citu, tas ir vēl viens šī parka noslēpums, kur pazūd sausuma sezonā un no kurienes parādās ar lietus sezona sākšanos daudzi ezera iemītnieki.

   Stiprais vējš dzen smilšu kāpas kopā ar skaistām lagūnām, neļaujot viņiem ne uz mirkli apstāties. Bet redzot šo brīnumu kaut reiz gribas iesaukties (nezinu kā latviski to izteikt, bet man vieglāk un pēc nozīmes labāk skanētu krieviski) : “Остановись, мгновенье, ты прекрасно!”

 Vai nav jauki, super, esmu sajūsmā!!!