Kā pareizi izvēlēties arbūzu ?

   Nu re atkal radās tēma un protams no nosaukuma saprotams par ko būs : arbūzs. Tā kā līdz šim nekad nav bijis problēmas man izvēlēties arbūzu (un ne tikai šo ogu) un man prasīja pastāstīt kā var noteikt un kas jāņem vērā tad visu pakāpeniski.

   Arbūzs (Citrullus lanatus) ir ķirbju dzimtas arbūzu ģints viengadīgs kultūraugs. Arbūza stublājs, tāpat kā citiem ķirbju dzimtas augiem, ir kāpelējošs. Arbūzs ir ziedaugs, kas zied ar dzelteniem ziediem, tas ražo īpaša veida augļus - ogu kam ir bieza miza un ļoti mīksts un sulīgs vidus. Šādi augļu veidi ir raksturīgi ķirbju dzimtai. Arbūzi tiek pieskaitīti pie meloņu tipa, jo tiem, tāpat kā melonēm, ir gluda ārējā miza (zaļā, dzeltenā un dažkārt baltā krāsā) un sulīga, salda vidusdaļa (parasti rozā, dzeltenā, sarkanā, bet dažreiz oranžā vai zaļā krāsā, ja auglis nav nogatavojies). Par arbūza dzimteni uzskata Āfriku, kur tie arī mūsdienās aug savvaļā.Eiropā arbūzi parādījās samērā vēlu — mūsu ēras pirmajos gadsimtos tos sāka lietot romieši. Arbūzi tika lietoti svaigi un sālīti, no tiem gatavoja sukātus un vārīja arbūza medu. Ķīnieši acīmredzot arbūzu ieguva no eiropiešiem, jo tas tika audzēts Ķīnā ar nosaukumu “Rietumu melone”. Šo siltumprasīgo augu nav viegli kultivēt visur. Arbūzus audzēja jau senajā Ēģiptē un Romā. Uz Eiropu tos līdz ar citiem svešzemju brīnumiem atveda krustneši. Arbūzus plaši audzē visā pasaulē, vietās ar sausu un karstu klimatu. Latvijā dārzkopības entuziasti tos audzē siltumnīcās.

    Arbūzus ēd svaigus, sālītus, izmērcētus cukura sīrupā. Karsējot arbūzu sulu, iegūst arbūzu medu.

   Arbūzu mīkstums satur cukurus – galvenokārt fruktozi un saharozi, nedaudz olbaltumvielu, organiskās skābes – dzelzi, kāliju; vitamīnus – B1, B2, C, PP, folijskābi un karotīnu u. c; šķiedrvielas.

   Daudzi ir pārliecinājušies par arbūza spējām attīrīt organismu. Arbūzs ir labs urīndzenošs līdzeklis. To ēd, lai mazinātu sirds un asinsvadu sistēmas vai nieru slimību izraisītās tūskas. Arbūzi tīra arī urīna izvadkanālus, palīdz nieru un urīnpūšļa slimību – cistīta, nefrīta, akmeņiem urīnpūslī – ārstēšanā, tie izvada smiltis un nelielus akmeņus. Ja ir šīs kaites, dienā var ēst līdz pat diviem – divarpus kilogramiem arbūzu. 

  Arbūzs urīnu padara sārmaināku, tāpēc to iesaka ēst nierakmeņu slimību gadījumos – nierakmeņi pakāpeniski izšķīst un, pateicoties arbūza urīndzenošajām īpašībām, tiek izvadīti no organisma. Lai panāktu šo efektu, arbūzi jāēd regulāri, vienādām porcijām, arī naktī.

   Arbūzi palīdz pret aknu un žultspūšļa slimībām. Tie ne tikai izvada lieko šķidrumu. Arbūzos esošie viegli izņemamie cukuri baro aknu audus. Arbūzs ir labs žultsdzinējs līdzeklis, to lieto, ja ir akmeņi žultspūslī. Arbūzi labi atjauno aknu darbību pēc pārslimota hepatīta.

   Arbūzs satur folijskābi, kas mazina asinsvadu skrelozi, tīra asinsvadus, līdz ar to pazemina paaugstinātu asinsspiedienu. Arbūzā esošās šķiedrvielas darbojas kā „zarnu birste” un palīdz izvadīt lieko holesterīnu.

  Arbūza šķiedrvielas ne tikai tīra zarnas. Tās uzlabo gremošanu, veicina zarnu traktā mītošo derīgo mikroorganismu darbību. Arbūzs neitralizē pārlieku skābo vidi, ko rada tādi pārtikas produkti kā maize, gaļa, olas un zivis.

   Tā kā arbūzs satur dzelzi, to iesaka ēst novārdzinātiem cilvēkiem, kuriem ir mazasinība. Diabēta slimnieki arbūzus var ēst tikai nelielās devās. Organisms viegli uzņem un pārstrādā arbūzos esošo fruktozi. Arbūzi spēcina arī organismu. Tos iesaka ēst novārdzinātiem cilvēkiem pēc ilgstošas slimošanas, pēc operācijām un narkozes. Regulāra arbūza ēšana garantē stipru miegu.

   Tāpat kā daudzus citus augļus, ogas un dārzeņus, arī arbūzu skaistuma vārdā var ziest uz sejas. Ja ir sausa sejas āda, uz sejas un kakla plānā kārtā uzklāj arbūza mīkstumu. Patur 15 minūtes. Masku nenomazgā ar ūdeni, bet tikai noslauka ar vates piciņu. Pēc tam seju iesmērē ar barojošu krēmu. Šī maska uzlabo sejas krāsu, āda kļūst maiga un gluda.

   Sejas krāsas uzlabošanai, kā arī matu stiprināšanai gatavo dzērienu, izmantojot arbūzu balto mīkstumu, kas atrodas tieši zem mizas. No šī mīkstuma izspiež sulu, pievieno vienu vai divu ābolu sulu. Dzer katru dienu divas glāzes. Šīs dzēriens uzlabo arī sirdsdarbību.

Arbūzu mizas un sēklas nevajag mest ārā, jo tās var daudzveidīgi izmantot. Ja ir nefrīts, hronisks cistīts, nierakmeņi vai akmeņi urīnpūslī, var lietot kaltētas arbūzu mizas. Nogriež plānu kārtiņu mizas ārējā, zaļi svītrainā slāņa, to izžāvē – vispirms siltā žāvējamā skapī, pēc tam žāvēšanu pabeidz istabas temperatūrā. Trīs reizes dienā ēd pa tējkarotei kaltētu mizu, virsū uzdzerot medus ūdeni – pustējkaroti medus izšķīdina 50 gramos silta, vārīta ūdens. Lai kaltētas mizas nesapelētu, tās glabā papīra, ne polietlēna maisiņā. Kaltētu arbūzu mizu novārījumu izmanto, lai bērniem ārstētu kolītu. Ņem vienu daļu mizu uz 10 daļām ūdens.Sasmalcinātas arbūzu sēklas labi aptur asiņošanu. Sēklas samaļ gaļas mašīnā, pēc tam sasmalcina ar āmuru, samaisa ar pienu.

   Tāpat kā ķirbju sēklas, arī arbūzu sēklas lieto, lai atbrīvotos no cērmēm. Svaigas arbūzu sēklas sašķaida ar cietu priekšmetu. 100 g sašķaidītu sēklu aplej ar vienu litru ūdens, 45 minūtes vāra uz lēnas uguns. Nokāš, dzer 3 reizes dienā pa vienai krūzei.

   Arbūzu diēta.Arbūzu diēta nav vēlama pie nierakmeņiem, cukura diabēta, smagām aizkuņģa dziedzera slimībām un dažām nieru saslimšanām. Diētas laikā rūpīgi seko savai pašsajūtai un pārtrauc diētu pie jebkurām nelabvēlīgām pašsajūtas izmaiņām. Pilnīgu arbūzu diētu iesaka ieturēt ne ilgāk kā piecas dienas pēc kārtas. Šo piecu dienu laikā var lieliski attīrīt organismu no šlakvielām, liekā šķidruma un sāļiem. Diētas pamatdoma ir vienkārša – dienas laikā jāēd tikai arbūzs. Izrēķināt nepieciešamo daudzumu var tā – puskilograms arbūza uz katriem desmit kilogramiem tava svara. Ja otrajā diētas dienā nav nepatīkamu sajūtu (vēdera uzpūšanās, smaguma sajūtas un tamlīdzīgi), vari droši turpināt visas piecas dienas. Pēc šīm piecām dienām, lai organisms pakāpeniski pierastu pie vecā režīma, turpini vēl desmit dienu ciklu. Šīs desmit dienas brokastīs ēd auzu biezputru ar sieru. Pusdienās gabaliņš zivs vai gaļas un dārzeņu salāti. Vakariņās – liela arbūza porcija, viens kilograms mīkstuma uz 30 kilogramiem tava svara. Parasti pirmajās piecās diētas dienās tiek zaudēti apmēram trīs kilogrami svara, bet nākamajās desmit dienās – vēl aptuveni pieci kilogrami.

  Arbūzs ar liķieri:300g arbūza, 40g smalka cukura, 10g liķiera vai konjaka. Arbūzu nomazgā, nomizo, mīkstumu gareniski sagriež vairākās daļās un rūpīgi attīra no sēklām. Katru arbūza gabalu sagriež 2cm biezās šķēlītēs. Atsevišķi mērces traukā pasniedz stipru cukura sīrupu ar liķieri vai konjaku.

Arbūzu mizu ievārījums:1kg arbūzu mizu, 1200g cukura, 1.5 tējk. dzeramās sodas, 6gl. ūdens sodas atšķaidīšanai, 3 gl. ūdens sīrupam, vaniļa pēc garšas. No biezām arbūzu mizām noņem visu ēdamo daļu, nomizo plāno virsējo miziņu, pārējo sagriež nelielos (5-8cm garos) gabalos un katrā no tiem iedur ar dakšiņu. Vienā glāzē karsta ūdens izšķīdina dzeramo sodu un samaisa ar piecām glāzēm auksta ūdens. Sagatavotos mizu gabaliņus liek šajā šķīdumā, uzliek vāku un atstāj uz četrām stundām. Katlā ieber 600g cukura, aplej ar trīs glāzēm ūdens un pavāra 10-15 minūtes. Pa to laiku no šķīduma izņem miziņas un vairākas reizes nomazgā tekošā ūdenī, ieliek verdošā sīrupā un vāra 15 minūtes. Noņem no uguns un atstāj uz 12 stundām. Pēc tam pieber vēl 600g cukura un vāra trīs stundas. Divas minūtes pirms vārīšanas beigām pievieno vanilīnu (ja lieto vaniļu, to pievieno vārīšanas sākumā).

   Un tagad pats galvenais, izvēle :

1. Nekad nepērciet arbūzu agrāk par augusta vidu. Pat visātraudzīgākās šķirnes dabiski nogatavojas tikai jūlija beigās.
2. Nogatavojies arbūzs izdod dobju, tukšu skaņu, kad to padauza ar plaukstu.

3. Nogatavojies arbūzs var knakšķēt pie nelielas saspiešanas (droši esat redzējuši multeni: Ну, потоди").
4. Nekad nepērciet ieplaisājušu arbūzu.

5. Pārāk liels arbūzs no kaudzes – pārbarots, pārāk mazs – parasti neienācies. Izvēlieties no kaudzes tikai vidēja izmēra arbūzus.

6. Liels balts plankums uz arbūza sāna – nenobrieduša pazīme. Izvēlieties arbūzu ar mazu baltu plankumu.

7. Stāsta, ka „arbūzi-meitenes” ar lielu plankumu pie astītes ir saldāki nekā „arbūzi-zēni” ar mazu plankumiņu.

8. Gatavā arbūzā ir viegli ieskrāpēt ar nagu.
9. Nekad nepērciet arbūzus pie autostrādēm. Noplūktais arbūzs „elpo”, tas viegli uzsūc toksīnus no gaisa.
10. Nokaltis kātiņš – nav nogatavošanās rādītājs.

11. Pārgriežot šķiedrām jābūt baltām. Šķiedras dzeltenā krāsā – nitrātu pārpilnības pazīme.

12. Pārgriežot mājās arbūzu, ielieciet gabaliņu mīkstuma glāzē ar ūdeni. Ja ūdens kļuva rosīgs – arbūzs ir iekrāsots burtiskā nozīmē. Tādu arbūzu ēst ir bīstami.

13. Nitrāti arbūzā izdalās nevienmērīgi. Visvairāk to ir pie mizas un pie augļa kātiņa. Bērniem labāk dot mīkstumu no vidus.

14. Ja arbūzam ir skāba smarža, ar to var nopietni saindēties.

15. Nav ieteicams vārīt ievārījumu no arbūza mizas, kā to darīja mūsu vecmāmiņas. Pie mūsdienu arbūzu audzēšanas tehnoloģijas pielieto ļoti daudz kaitīgas vielas, kuras koncentrējas zem mizas.

   Daži mākslas darbi.

   Patiesībā arbūzs ir brīnumaina oga. Jā, jā – oga. Arbūzu sezonā tos vajag ēst pēc iespējas vairāk. Izvēlēties tagad jau protat nu vismaz teorētiski a praksi jau piestrādās pie kļūdām !!!

   Lai Jums izdodas un neaizmirstat pa nakti , kur jāskrien :)