Pienāca tā diena, kad sagribējās zālīti nu nu medicīniskā jomā !!! Protams sākums šīm stāstam cits, īsumā tā ka pasūtīja aptiekā nopirkt kalmes tēju, bet uzreiz tadā, a kam jāpērk ka pašiem pilni dīķi ar šo zālīti. Sadomāts, apdomāts un atcelts gājiens uz aptieku iznāksies izpildīt teiktais. Bet no sākuma mazliet info par kalmēm.
Kas ir Jāņi bez kalmēm? Bet kalmes izmanto ne tikai istabas greznošanai, bet arī medicīnā un virtuvē kā garšvielu.
Kalmju sausais ievārījums:
Sastāvdaļas: 400 g kalmes
800 g cukura1 glāze ūdens
Gatavošana: izrok kalmes un nogriež saknes. Saknes nomazgā, iemērc aukstā ūdenī un 3 dienas tur, ik pa laikam mainot ūdeni. Saknes nomizo un atkal iemērc aukstā ūdenī uz nakti. Otrā dienā saknes lielā ūdens daudzumā uzvāra un šo procedūru atkārto 2x. Liels ūdens daudzums palīdzēs no saknēm ātrāk izvilkt rūgtumu. Pēc katras vārīšanās, saknes iemērc aukstā ūdenī - vairākas reizes mainot ūdeni. Kalmes sakni sagriež gabaliņos, atkal pārlej ūdeni un maina, līdz ūdens vairs nav rūgts. Kalmi kārtīgi nosusina, lai viss mitrums iziet laukā. No ūdens un cukura uzvāra sīrupu, atdzesē, pievieno kalmes sakni un vāra uz mazas uguns. Vārot visu laiku maisa un ik pa laikam noņem no uguns, lai nepiedeg. Kad sīrups sabiezē, saknes gabaliņus ,. ar putu karoti, izņem un liek uz šķīvja. Pārkaisa pūdercukuru un saknes kaltē. Lai saknes ātrāk apkalst var to darīt arī uz uguns. Izkaltušas liek burciņās.
Mājas apstākļos tās var uzmanīgi (stiprās garšas un smaržas dēļ) izmantot par piedevu buljoniem, mērcēm, kāpostu, kartupeļu un citiem dārzeņu ēdieniem, arī desertu pagatavošanai.
Kalmju dzimtene ir Ķīna un Indija. Kad Krievijā iebruka tatāri, tie esot veduši sev līdzi kalmes saknes un metuši tās visos ezeros un dīķos, lai to attīrītu, jo uzskatījuši, ka tur, kur aug kalmes, ūdens kļūst derīgs dzeršanai. Mūsdienās uz to vairs nevar paļauties, jo kaut arī kalmes dezinficē ūdeni, pastāv vēl arī ķīmiskais piesārņojums. Latvijā kalmes mēra laikos tikušas ievestas arī no Vāczemes. Kalmes var viegli pavairot-atnes mājās kādu saknīti un iemin kādā slapjā vietā – augs griezdamās.
Senos laikos cilvēki kalmes saknes maisiņā esot nēsājuši uzsietas uz kakla, kā talismanu, lai paglābtos no ļaunām slimībām, bet mēra epidēmijas laikā, lai nesaslimtu, pastāvīgi to zelējuši. Droši vien, ka tas līdzēja, jo kalmes saknēm mūsdienās ir pierādītas antiseptiskas un fungicīdas īpašības.Kalmes sakni košļājot ir iespējams atbrīvoties no mutes dobuma un smaganu iekaisuma, kā arī no kandidozes (rauga sēnītes mutē). Jāsaka gan, ka kalmes sakne pēc garšas ir diezgan sūra un rūgta. Tādu to dara rūgtais glikozīds akorīns un ēteriskās eļļas, kuras saknēs ir līdz 4,8 %. Bez tam saknēs ir alkoloīds kalamīns, miecvielas, holīns, sterīni, mikroelementi. Tik bagāts un daudzveidīgs sastāvs padara šo augu tiešām neaizvietojamu gadījumos, kad nepieciešams stimulēt gremošanas orgānu sekretoro un motoro darbību.Izsakoties vienkāršāk, kalmes jālieto, ja trūkst skābes, neizstrādājas žults, uzpūšas vēders, caureja mainās ar aizcietējumiem. Pārsvarā tādi gremošanas traucējumi ir gados vecākiem cilvēkiem, taču arī jauni cilvēki kalmju sakni var lietot organisma tonizēšanai pie astenoneirotiska sindroma, arī nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā un pie potences vājuma. Ar kalmju sakņu novārījumu skalo matus, lai apturētu to izkrišanu. Ja ar kalmju lapām izkaisa istabu, tad aizbēg visi parazīti. Īpaši blusas nemīl kalmju smaržu. Ne velti ir tāda tradīcija uz Jāņiem, kad puiši un meitas dzenas viens otram pakaļ ar kalmēm un tik per, varen jautri tad iet un blusas arī aizmūk. Kā nelabvēlīga blakusparādība, lietojot kalmes sakni, ir atzīmējama apetītes pastiprināšanās un ar to saistītais svara pieaugums, kaut gan daudziem tas ir ļoti vajadzīgs, jo pārmērīgs kalsnums nenorāda uz labu veselības stāvokli.
Saknēm ar nazīti nokasa piesaknītes, noskalo, sagriež sīkos gabaliņos un žāvē ~ 50-60 grādu temperatūrā. Izžūst ātri. Ņem 2 ēdamkarotes smalcinātu sakņu, aplej ar 0,5 litriem ūdens, atstāj pa nakti ievilkties. (Ja lieto svaigu sakni, tad uz ievilkšanos nav jāatstāj) No rīta vāra 20 minūtes, ļauj atdzist, nokāš. Lieto pa ¼ glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Kalmes sakni samaļ kafijas dzirnaviņās, lieto pa naža galam iekšķīgi, uzdzerot ūdeni. Organisma atjaunošanai var ieteikt kalmes sakņu un lakstu vannu. Ņem glāzi sasmalcinātu kalmju sakņu un krietnu riekšavu smalcinātu lakstu. Visu saber emaljētā spainītī, uzlej vārošu ūdeni, atstāj uz 20 minūtēm ievilkties, nokāš tieši vannā un vannojas patīkama karstuma ūdenī 15-20 minūtes. Tādu procedūru var atkārtot 2 reizes nedēļā.
Un tagad visa procedūra ....
Lai Jums laba veselība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru