trešdiena, 2012. gada 29. februāris

Dzeloņcūka.

        Nezinu kā tas viss notiek vai nu pats no sevis vai kāda saistība, bet sākums ir tāds. Tā kā man ir tieksme šad tad uzraut kādu referātiņu vai kādu rakstiņu pēc pasūtījuma, bet tikai ja man tā tēma ieinteresē. Vairs nav tāda tieksme rakstīt par visu ko pasūta jo no vienas puses vienkāršas tēmas neaizrauj, kuras jau sāk atkārtoties un kuras var internetā bez problēmas sameklēt un paveikt ar copy – paste palīdzību. Un tā prasība bija šo to par dzeloņcūku. 


         It kā jau ne kas tāds īpašs un nebūtu nekas interesants, bet mazliet palasot, diemžēl latviešu valodā par šo dzīvnieciņu maz info var sadabūt uz sitiena, uzzināju tādu lietu kas mani ieinteresēja un kā dēļ arī raksts tapa. Un tā izrādās, ka dzeloņcūkai ir tāda pati temperatūra kā cilvēkam 36,6! Kaut kas vienreizējs!!!
Par godu šim adatainim , tad biki par viņu : dzeloņcūkas ir vieni no lielākajiem pasaules grauzējiem. Ķermeņa garums ir no 38 līdz 90 cm, svars ir no 2-3 kg un līdz 27 kg. Mugura, sānus un asti klāj adatas. Viņi ir brūngani un adatas ir melnas ar baltām strīpām. Dzeloņcūkas ir sastopamas Āfrikā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Āzijā. To visspilgtākā pazīme, kurai par godu dzeloņcūkas ieguvušas arī savu nosaukumu, ir asās adatas uz muguras un galvas. Tās pasargā zvēru no uzbrucējiem. Slavenie dzeloņi īstenībā ir spalvas, pārklātas ar biezu keratīna slāni. 
Vidēji dzeloņcūku klāj ap 30 000 dzeloņu, kas uzbrukuma gadījumā viegli atdalās no zvēra un paliek uzbrucēja ādā. Nezinu kur šo suņu saimnieki skatījās, viņus iemest berdrē kopā ar dzeloņcūku....




Adatām ir asi gali un plēkšņaina struktūra, tādēļ tās ir grūti un nepatīkami izvelkamas no uzbrucēja ādas. Dzeloņcūka var adatas arī nokratīt, bet nevar tās izšaut kā bultas kā rāda multenēs :) Adatu garums atsevišķu apakš sugu pārstāvjiem (piemēram, Āfrikas cekulainajai dzeloņcūkai) var sasniegt pat 30 cm.


 Pēc dabas šie zvēriņi ir miermīlīgi augēdāji.  Dzeloņcūkām patīk arī sāļa garša. Šie zvēri ir manāmi arī cilvēku dzīvesvietu tuvumā, laizot visas iespējamās lietas, kurām ir sāļa virsma, tai skaitā rokturus, apavus un apģērbu. 
Dzeloņcūkas liekas lēnīgi un masīvi zvēri, bet Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas iemītnieces labprāt rāpjas kokos, lai tur atrastu ko graužamu. Dažām apakš sugu pārstāvēm pat ir tvērēj astes, kas tām palīdz kāpelēšanā pa zariem.


Jaunajai māmiņai parasti ir 1-4 mazuļi. To dzeloņi sākumā ir mīksti un sacietē dažu dienu laikā. Mazulis ir gatavs uzsākt patstāvīgu dzīvi bez mammas gādības apmēram divu mēnešu vecumā.
Bet kādi tik šo adataiņu sugu nav :)!!!!!!









       Jauks video, kur adatainis uzvedās kā mazs šunelis!



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru