Mati.

Nezinu kāpēc vai kāpēc ne, zvaigznes sagriezušās vai kas cits iegriezies vai kādam kaut kas nokritis vai pieaudzis, pazudis vai atradies, bet vārdu sakot vai īsāk domājot, aizmūkot vai pienākot, piesējies vai atsējies, bet šodienas tēma ir mati.

Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas. Matu kopumu, kas atrodas uz ķermeņa, dēvē par apmatojumu, savukārt dzīvniekiem dažreiz dēvē arī par spalvu vai kažoku. Tieši apmatojums ir viena no īpašībām, ar kuru zīdītāji atšķiras no citām dzīvnieku klasēm. Kukaiņiem uz ķermeņa arī ir matiņi, bet tiem ir pavisam cita veida struktūra. Ikdienā ar terminu "mati" saprot tikai apmatojumu, kas atrodas cilvēkam uz galvas. Mati veidojas no matu saknes un to sastāvā ir līdz 90% keratīna. Cilvēka skalpu klāj matu folikulas - to ir vairāk par simts tūkstošiem un tās pārveido proteīnu matos. Visvairāk folikulas ir blondu matu īpašniekiem, mazāk folikulu ir brūnētiem, bet vismazāk rudu matu īpašniekiem. Cilvēkam piedzimstot folikulas ir ļoti sīkas un veido smalkos - zīdainos bērna matus, bet augšanas procesā - parasti ap 12 gadu vecumu, cilvēkam izveidojas pieaugušā mati.

Mati klāj gandrīz visu mūsu ķermeni, tikai to struktūra dažādās ķermeņa vietās ir atšķirīga. Mati aug no matu sīpoliņiem, kas atrodas ādā. Mats veidojas, šūnām sīpola pamatnē daloties. Mats vienā mēnesī var izaugt apmēram par 1 cm garāks. Ja sīpoliņam ir apaļa atvere, mats aug taisns, bet, ja atvere ir ovāla vai izliekta, izaug sprogaini vai viļņaini mati. Daba cilvēkam galvas matu rotu devusi ne tikai skaistuma pēc, bet arī, lai pasargātu galvas ādu no karstuma, aukstuma un mitruma. Lai mati tiktu apgādāti ar tiem nepieciešamajām barības vielām, galvas ādā atrodas sīki sazarotu kanālu sistēma, pa kuru visdažādākās barības vielas nonāk līdz matiem.



        Lai mati būtu veselīgi, kupli un biezi, ar uzturu jāuzņem pietiekami daudz olbaltumvielas, ja tas netiek darīts, tad mati kļūst trausli, smalki un nespodri. Turklāt uzmanība jāpievērš ne tikai ar olbaltumvielām bagātu produktu uzņemšanai, bet arī tam, kā nodrošināt uzņemto olbaltumvielu uzsūkšanos organismā. Tādēļ uzturam ir jābūt sabalansētam un pilnvērtīgam ar pietiekamu lielu augļu un dārzeņu saturu, jo tas ļaus pilnvērtīgāk darboties gremošanas traktā esošajiem enzīmiem, kas sašķeļ uzturvielas, lai tās varētu uzsūkties organismā.

     Pilnvērtīgs uzturs nodrošina arī vēl vienu ļoti pozitīvu efektu – poliamīni (līdz galam nesagremoto olbaltumvielu molekulas) ar asiņu palīdzību netiek tālāk nogādātas līdz ādai, tādējādi samazinās blaugznu veidošanās un samazinās matu izkrišana. Lai mati saglabātu savu dabīgo toni, lai kādā krāsā mati arī nebūtu, ar uzturu pietiekamā daudzumā jāuzņem cinks, jo tas palīdz pat atjaunot zaudēto matu toni. Šis mikroelements ādas audos nepārtraukti cīnās ar citu mikroelementu – varu, kuram ir nozīme matu sirmošanas procesā. Ilgstoši lietojot ar cinku nabadzīgu uzturu, daudz ātrāk noris matu sirmošanas process, var rasties arī nervu sistēmas darbības traucējumi un pastiprināti sāk izkrist mati. Matu veselībai ļoti svarīgi ir B grupas vitamīni: B6, biotīns, folskābe un pantotēnskābe, kas nodrošina dabīgās matu krāsas saglabāšanos un pat atjaunošanos. Spīdīgi, veseli mati ir katras sievietes sapnis, matu mirdzumu nodrošina olbaltumvielās esošās sēru saturošās aminoskābes – cisteīns un metionīns. Matu kopšanai jāizmanto pēc iespējas maigāks šampūns, un tas matos jāuzputo tikai vienu reizi, jo tiem piemīt pietiekama iedarbība, lai uzputošanu nevajadzētu atkārtot. Ja mati ir sausi, pēc skalošanas to var ieziest ar balzāmu, kas matus padara mīkstākus. Pēc izmazgāšanas matus saudzīgi, bez berzēšanas izsusina ar dvieli.

Lai mati izskatītos skaisti, ievēro dažus ieteikumus:

• Mazgājot matus, neberz galvas ādu pārāk stipri, jo matu sīpoliņi ir slapji un mīksti, tādēļ mati ir viegli izraujami.
• Ķemmējot slapjos matus, nerausti tos. Lieto matu suku vai ķemmi ar retiem zariem.
• Neķemmē un nesukā matus pārāk bieži, jo tie var kļūt nespodri un plāni.
• Pretblaugznu šampūnu lieto ne biežāk kā reizi divās nedēļās, jo tajā ir vielas, kas var kairināt galvas ādu.
• Sabojātus matus nevar izārstēt tikai ar matu balzamu un kondicionieru palīdzību vien. Efekts, ko iegūsiet, lietojot matu balzamus, būs īslaicīgs - tikai līdz nākamajai matu mazgāšanai. Matu balzamu lieto kā kondicionējošu līdzekli, tam pievienoti intensīvas iedarbības ārstnieciski preparāti.
• Matu maskas paredzētas bojātu matu ārstēšanai. Matu maska atjauno matu struktūru, stiprinot to aizsargkārtiņu, palīdz atgūt zudušo spīdumu un piešķir zīdainu mīkstumu.

Dažas mājās pagatavojamās matu maskas:

• Olas dzeltenumā ir daudz barojošu elementu ar ādu un arī matus mīkstinošām īpašībām - lecitīns, vitamīni un minerāli. Īpaši efektīvi olas dzeltenums iedarbojas ar kopā ar rumu vai konjaku, tāds maisījums stiprina matus un spēj izārstēt pat visnedzīvākos, sausākos, trauslākos un sašķeltākos matus. 100 grami olas dzeltenuma satur 165 miligramus sēra, kurš ietilpst nepieciešamo aminoskābju sastāvā.
• Alvejas lapas un medus arī palīdz matiem atveseļoties. Vienas alvejas lapas mīkstumu sajauc ar vienu olas dzeltenumu un divām ēdamkarotēm medus, labi samaisa, ieziež matos un tur 30-40 minūtes.
• Rīcineļļa ir sen pazīstams matu kopšanas līdzeklis. To ieziež matos siltu un tur 10-15 minūtes. Tiesa, rīcineļļu pēc tam no matiem ir grūti izmazgāt, šī iemesla dēļ labāk to lietot nevis vienu pašu, bet kā piedevu citām matu masku sastāvdaļām.
• Raugs arī satur tādas vielas, kas labvēlīgi ietekmē matus. Lai pagatavotu matu masku, tam var pievienot medu vai kādu citu sastāvdaļu.
• Rupjmaizes putriņa, tāpat kā olas dzeltenums, var aizstāt šampūnu. To var lietot arī kā masku. Īpaši labs efekts panākams, ja masku tur siltu.
• Skābpiena produkti - krējums, rūgušpiens, kefīrs - viss, kas satur pienskābi, - ļoti labi atjauno matus, tikai nevajag pārspīlēt: šāda maska vajadzīga ne biežāk kā reizi vai divas mēnesī.