ceturtdiena, 2012. gada 8. marts

Varavīksnes heterohromija.

     Šodien satiku savu sen neredzēto draugu, es biju manījis jau agrāk, ka viņam tas ir, bet šodien viņu satiku un viņam bija līdzi neliels šunelis un iedomājieties arī šim šunelim bija varavīksnenes heterohromija. Nu nezinu vai tā ir sakritība vai kā, neuzdrīkstējos pajautāt, bet paskats uz abiem ir feins un interesants. 


   Kad mēs sarunājamies ar cilvēku, mēs skatāmies viņa acīs. Kad mēs gribam pateikt komplimentu, mēs runājam par skaistām acīm… Tas notiek tāpēc, ka acis ir visskaistākā un visvaldzinošākā cilvēka ķermeņa daļa. Un šo skaistumu lielākoties nosaka tās krāsaināka daļa ar burvīgu nosaukumu – varavīksnene… Dažādiem cilvēkiem acis ir dažādi skaistas: zilas, pelēkas, pelēkzilas, zaļas, brūnas…
  Varavīksnene novietojas acī starp radzeni un lēcu. Tā ir acs asinsvada apvalka priekšēja daļa. Varavīksnene ir plāns un muskuļots slānis diska formā, kura centrā atrodas atvērums – zīlīte. Varavīksnenes biezums variē no 0,2-0,4 mm, tā ir visplānākā perifērijā (tālāk no zīlītes). Varavīksnene ir atbildīga par zīlītes platuma regulēšanu, reaģējot uz gaismas daudzumu, tādā veidā regulējot gaismas daudzumu, kas sasniedz tīkleni.


  Varavīksnene ir viens no labākiem biometriskiem raksturojumiem, tāpat kā pirkstu nospiedumi. Varavīksnene neatkārtojas pat dvīņiem un neizmainās visa mūža garumā. Varavīksnenes zīmējums ir ļoti sarežģīts, kas ļauj precīzi identificēt cilvēku. Par acu krāsu īstenībā tiek saukta varavīksnenes krāsa. Varavīksnenes krāsojums ir atkarīgs no pigmenta melanīna daudzuma un no stromas blīvuma. To nosaka iedzimtība, tātad nacionalitāte.
  Gaiši zila varavīksnenes krāsa norāda uz irdeniem audumiem un mazu pigmenta koncentrāciju. Pigmentu šūnu (hromatoforu) slānis ir ļoti tievs. Varavīksnenes asinsvadiem ir zilgans tonējums.


  Zaļām varavīksnenēm arī ir irdeni audumi, bet pigmenta koncentrācija ir pietiekoša. 


  Pelēkā krāsa atbilst varavīksnenēm ar biezu, bet maz pigmentētu hromatoforu slāni. 


  Brūnā un melnā krāsa liecina par biezu, stipri pigmentētu šūnu slāni.


  Acu krāsu ietekmē iedzimtība, klimats… Piemēram, gaiši zilā acu krāsa ir biežāk sastopama ziemeļu reģionos (Skandināvijā), mērenā joslā – brūna krāsa, dienvidos – melnā. Tomēr ir izņēmumi. 
   Bērni parasti piedzimst ar gaišām acīm. Galīga varavīksnes krāsa iestājas 2-3 gadu vecumā.
   Dažiem cilvēkiem ir novērota varavīksnenes heterohromija – dažāda varavīksneņu krāsa. Kad vienam cilvēkam ir dažādas krāsas acis. Pasaulē ir tikai 0.5% tādu cilvēku.


  Varavīksnenes heterohromija ir dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa. Varavīksnene var būt pilnībā citā krāsā vai arī var atšķirties tikai tās daļa. Ir iespējams arī, ka varavīksnene abās acīs ir daļēji citā krāsā. Heterohromija var būt gan iedzimta, gan iegūta un var būt kādas slimības pazīme. Acu krāsu galvenokārt nosaka melanīna koncentrācija varavīksnenē, heterohromija parādās, ja vienā acī ir salīdzinoši vairāk (hiperpigmentācija) vai mazāk (hipopigmentācija) šī pigmenta. No varavīksnes heterohromijas nav jābaidās jo tā neietekmē uz cilvēku veselību. Tāds cilvēks tā pat redz un uztver visas krāsa, tāpat kā parasts cilvēks. Starp citu šī varavīksnes heterohromija biežāk ir sievietēm.











 Mūsdienās cilvēks pats var izvēlēties sev acu krāsu visdažādākos toņos, lietojot krāsainas kontaktlēcas.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru