Katram ir savs mīļākais dzīvnieks un savi uzskati par to. Bet tā kā šī ir mana veidota lapa un izmantojot privilēģijas tad pirmā rindā tiek celts kaķis. Līdz ar to šodienas stāsts būs par kaķi! Protams, ir kāds kam kaķis nav tā teikt pirmajā rindā, bet tas nekas būs arī stāsts par jūsu mīluli :)
Kaķis (Felis silvestris catus), arī zināms kā mājas kaķis ir mazs, plēsīgs kaķudzimtas zīdītājs, kurš ir pieradināts vairāk nekā 9500 gadus atpakaļ.Kaķis ir ļoti pieprasīts mājdzīvnieks, jo palīdz cilvēkam cīnīties pret dažādiem kaitēkļiem, piemēram, pret pelēm, čūskām un pat skorpioniem. Mājas kaķa tēviņus dēvē par runčiem, bet mātītes - par kaķenēm.
Ir zināms, ka kaķi medī vairāk nekā 1000 dažādu citu dzīvnieku sugu. Tiem var arī iemācīt izpildīt dažādas vienkāršas komandas. Ir fiksēti gadījumi, kad kaķi ir iemācījušies manipulēt ar dažādiem vienkāršiem mehānismiem, piemēram, atvērt durvis, izmantojot durvju rokturus. Kaķis, iespējams, ir populārākais mīlulis pasaulē; tiek lēsts, ka kopā pa visu pasauli ir aptuveni 600 miljoni kaķu. Pieauguša kaķa vidējais garums no degungala līdz astes galam ir 50 centimetri. Kaķenes ir mazākas par runčiem, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no šķirnes. Saskaņā ar Ginesa rekordu grāmatu, vislielākais kaķa garums ir sasniedzis 121,9 centimetrus. Atšķirībā no suņiem, kaķiem nav punduršķirnes.Kaķi parasti sver no 2,5 līdz 7 kg, lai gan dažu kaķu šķirnes pārstāvji, piemēram, meinkūni, sver ap 11,3 kg. Ir reģistrēti pat 23 kg smagi kaķi, bet šie gadījumi ir izņēmumi. Lielais kaķa svars ir sliktas veselības rādītājs un tas parasti ir arī pārbarošanas rezultāts. Kaķu mūža ilgums vidēji ir no 15 līdz 20 gadiem, bet ir reģistrēti gadījumi, kad kaķis nodzīvo arī 36 gadus. Kaķi dzīvo ilgāk, ja to nelaiž ārā uz ielas. Tādā veidā tie tiek pasargāti no dažādām iespējamām traumām un ievainojumiem. Arī kastrētie un sterilizētie kaķi dzīvo salīdzinoši ilgāk. Toties kastrētie kaķi daudz biežāk cieš no citām hroniskām slimībām, piemēram, no aptaukošanās. Pāragra kastrācija (agrāk par septiņām nedēļām) var izsaukt urīnorgānu akmeņu slimības attīstību. Kaķi, kuri nav nevienam vajadzīgi, mūsdienās pilsētā dzīvo tikai aptuveni divus gadus, lai gan ir fiksēts gadījums, ka klaiņojošais kaķis ir nodzīvojis pat 19 gadus. Pirmie divi kaķa nodzīvotie gadi relatīvi atbilst 24 cilvēka nodzīvotajiem gadiem. Katrs nākošais nodzīvotais gads atbilst vairs tikai četriem cilvēka nodzīvotajiem gadiem, respektīvi, 20 gadus vecs kaķis atbilst 100 gadus vecam cilvēkam. Pieauguša kaķa ķermeņa temperatūra svārstās no 38 līdz 39,5 °C, bet kaķēniem tā parasti ir mazliet augstāka. Uzskatam, ka kaķu šķirnēm, kurām nav apmatojuma, ķermeņa temperatūra ir zemāka nekā pārējiem, nav nekāda pamatojuma. Sirds pukstu biežums pieaugušiem kaķiem mainās atkarībā no fiziskās un psihiskās aktivitātes un tas svārstās no 120 līdz 220 sitieniem minūtē. Pēc daudzu zoologu domām kaķiem ir ļoti attīstīti maņu orgāni. Lai gan dzirde tiem attīstīta sliktāk nekā, piemēram, pelēm, tiem tomēr ir salīdzinoši labāka redze un oža.No visiem mājdzīvniekiem kaķiem ir vislielākās acis proporcionāli pret ķermeni. Tās kaķiem nodrošina stereoskopisku redzi, kas tāpat kā citiem plēsējiem palīdz novērtēt attālumu līdz medījumam vai kādam citam priekšmetam. Redzes leņķis kaķiem ir 200°, salīdzinājumam, cilvēks redz 180° leņķī. Kaķiem ir trešais plakstiņš, kas reizē redzams acs iekšējā kaktiņā kā balts punkts. Kaķiem ar lielām acīm un īsu purnu acis mēdz pastiprināti asarot. Bieži ir maldīgs priekšstats, ka kaķi nagus ievelk, kad viņam tie nav vajadzīgi, bet īstenībā ir otrādi. Kaķi nagus tieši izlaiž, kad viņam tos vajag, bet kad vairs tos nevajag, tie automātiski atkal ielaižas ķepā. Kad kaķi izlaiž nagus, saraujas muskuļi, kuri iztaisno vairākas locītavas. Nagi kaķim kalpo gan medībām, gan cīņām, gan priekšmetu satveršanai. Pirms medījuma nogalināšanas, kaķi to pietur ar nagiem, lai tas neaizmuktu. Nagi kalpo arī, lai cieši noturētos, piemēram, pie koka. Visiem šiem nolūkiem kaķa nagiem ir jābūt asiem. Kaķu grūtniecības periods ir no 58 līdz 70 dienām (aptuveni divi mēneši), bet vidējais grūsnības periods ir 63 dienas. Vienā metienā parasti piedzimst no trim līdz četriem kaķēniem, bet tik pat labi var būt arī tikai viens kaķēns un arī vairāk par četriem. Dzimumbriedumu gan kaķenes, gan runči sasniedz septiņu mēnešu vecumā. Kaķi ņaudot izdod skaņas, kuras pieraksta šādi: "mjau" vai "mņau". Citās valodās to pieraksta šādi: angliski - "meow" vai "miaow", krieviski - "мяу", franciski - "miaou" vai "miaw", vāciski un spāniski - "miau", japāniski (ar latīņu burtiem) - "nyaa" vai "nyan", bet korejiski - "yaong" vai "nyaong". Atkarībā no nozīmes ņaudēšanai var būt dažādas intonācijas. Kaķi parasti ņaud tādēļ, lai piesaistītu cilvēka uzmanību (piemēram, tādēļ, lai viņu pabarotu vai arī lai kāds ar viņu paspēlējas). Tāpat kaķa ņaudēšana var nozīmēt priecīgas vai sāpīgas izjūtas. Visi kaķi nav vienādi, citi ļoti bieži ņaud, bet tik pat labi ir arī kaķi, kuri ļoti reti ņaud. Kaķi ir pazīstami, kā ļoti kopti un tīrīgi dzīvnieki. Kaķi, lai savestu kārtībā savu ķermeni, izmanto ķepas un mēles palīdzību. Vietas, kuras kaķis var aizsniegt ar mēli, tiek sakoptas bez ķepu palīdzības, bet piemēram, lai sakoptu savas ausis. Kaķis vispirms samitrina savu ķepu ar mēli un tad berzē pret tīrāmo vietu. Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, mājas kaķi ir cēlušies no meža kaķa pasugas Felis silvestris lybica. Pirmie kaķi parādījās Ēģiptē, kuru izcelšanās ir saistīta ar Nūbijas savvaļas kaķiem. Eiropā kaķus ieveda romieši, kuri tos atveda no karagājieniem Tuvajos Austrumos. Daudzu tautu kultūrās kaķiem piemīt deviņas dzīvības (dažreiz septiņas). Senajā Ēģiptē kaķi bija svēti dzīvnieki, kuri pat tika pielūgti. Iespējams tie tika pielūgti, jo kaķi veiksmīgi tika galā ar pelēm, kas apdraudēja labības krājumus klētīs. Ēģiptieši nakts, auglības un bērnu radīšanas dievieti Bastu attēloja ar kaķa galvu. Ja izcēlās ugunsgrēks, tad ēģiptieši vispirms izglāba kaķus un tikai tad devās dzēst to. Kaķa nāvi viņi ļoti pārdzīvoja. Ēģiptieši pēc kaķa nāves noskuva sev matus un uzacis. Savukārt kaķa nogalināšana, pat ja tā bija nejauša, tika sodīta ar nāvi. Mirušos dzīvniekus viņi balzamēja un apbedīja no zelta un sudraba veidotās kastēs, kuras bagātīgi rotāja ar dārgakmeņiem. Kaķu pielūgsme Ēģiptē beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad tos sāka vajāt viduslaiku Baznīca. Kristietībā kaķi, it īpaši melnie, bija pagānu dievi, jo tiem bija tieksme gandrīz nedzirdami klejot pa naktīm, kā arī tiem tumsā spīdēja acis. Gandrīz visā Eiropā kaķi bija ļaunuma iemiesojums. Tie tika slīcināti, mesti no torņiem, dedzināti sārtā. Tikai pateicoties žurkām, kuras strauji vairojās, kaķi tomēr paglābās no inkvizīcijas. Cilvēki pat sāka iegādāties kaķus, lai tie apkarotu žurkas. Savukārt austrumos musulmaņi vienmēr ir godājuši kaķus. Arī Japānā kaķi ir iekarojuši vispārēju atzinību, jo tie tika galā ar pelēm, kuras savukārt iznīcināja zīdtauriņus.
Uhh cik jauki bilžuki un tādas var nepārtraukti skatīties !!!!! Saudzējiet, mīliet un lutiniet savus mīļumus !!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru